[00:26.05] Mūžības dažas dzīvoja viņa [00:30.54] Tur, kur visas laternas trīc. [00:35.29] Trīsdesmit kaķu spēlēja valsi, [00:42.44] Viena viņa griezās līdz rīts. [00:48.21] Un likās - iestrēdzis ir vēstures rats, [00:54.79] Uz šaha dēļa viņai mūžīgais pats, [01:01.15] Kad mana mute teica "brīnišķā, nāc!" [01:07.43] Tik pēķšņi teica, nosarku pats... [01:14.73] Laikmetus dažus lasīja viņa [01:20.14] Lugas, kurās cerības gaist, [01:26.58] Kaķi, kas viņai sargāja durvis, [01:31.94] Brēca, kamēr ūsas sāk kaist. [01:37.88] Bet manas acis sauca "brīnišķā, nāc!" [01:44.44] Kāpēc tā notiek, es nezinu pats. [01:50.84] Mums laikam abiem bija iestājies bads, [01:57.19] Jau ilgi bija plosījies bads... [02:04.49] Melnajās segās ielauzās gaisma. [02:10.05] Lai viņi netic, nekas! [02:14.54] Salauzt mūs nevar miljoniem gadu, [02:22.11] Mums abiem ir noticis Tas. [02:28.03] Kas mums par daļu, ka, saulē zvilnot, [02:38.06] Daudzi nemāk dabūt neko. [02:43.85] Viņiem vēl ilgi jāpaliek gribot [02:50.35] Paņemt mūsu augšējo "do". [02:57.00] Melnajās segās ielauzās gaisma. [03:02.76] Lai viņi netic, nekas! [03:09.40] Salauzt mūs nevar miljoniem gadu, [03:16.69] Mums abiem ir noticis Tas. [03:55.66]